Vainīgs un sodāms. Tā vairākkārt lēmušas visu līmeņu Francijas tiesas, kuras atzinušas – starptautiskais finanšu oligarhs Džordžs Soross 1988. gadā nodarbojies ar noziegumiem, piedaloties bankas privatizācijā.

Ironiski – sodīts viņš ir par koruptīvu noziegumu.

Francijas tiesa sākotnēji notiesājusi Dž. Sorosu jau 2002. gadā. Ungārijā dzimušais, Londonā studējušais it kā ebreju izcelsmes ASV finanšu spekulants atzīts par vainīgu slepenas iekšējās informācijas iegūšanā un izmantošanā, spekulējot ar privatizējamās bankas Société Générale S.A. akcijām. Vainīgajam piespriesta mantas konfiskācija iespekulētās naudas apmērā. Nesamierinoties ar kriminālprocesa iznākumu, notiesātais vairākkārt mēģināja panākt soda anulēšanu, taču arī apelācijas instance un kasācijas tiesa atkārtoti 2006. un 2007. gadā atzinusi Dž. Sorosu par vainīgu koruptīvajā noziegumā, vienlaikus samazinot naudassodu.

Peļņa pēc «prihvatizācijas»

Francijas sociālistu prezidenta Fransuā Miterāna laikā vairāki lieli valsts uzņēmumi, arī Société Générale banka, tika privatizēti, lai finansētu apjomīgus sabiedriskos tēriņus, arī nozīmīgu kultūras objektu būvniecību. Krimināllietas materiāli liecina, ka kāds Šveices kolēģis 1988. gada 12. septembrī bija vaicājis Quantum Fund direktoram Dž. Sorosam, vai viņam būtu interese piedalīties Francijas valsts uzņēmumu privatizācijā. Valdība bija nolēmusi privatizēt lielos valsts uzņēmumus (tādus kā Suez, Paribas, CGE un Société Générale) iepriekš izraudzītiem, «savējiem» investoriem, nevis pārdot godīgā, atklātā izsolē. Pēc vairāku dienu pārdomām Dž. Soross (kuram tolaik vēl pirms Anglijas valūtas sagraušanas, ko viņš paveica 1992. gadā, bija salīdzinoši pozitīva reputācija) pieņēma lēmumu atteikties no dalības privatizācijā tiešā ceļā, vienlaikus nopērkot attiecīgo uzņēmumu akcijas Londonas biržā 50 miljonu dolāru vērtībā.

Saskaņā ar Financial Times rakstīto, tālāk sekoja biržas afēra, kurā svarīga figūra bija Dž. Sorosa franču kolēģis – Francijas ietekmīgākais finansists, valdības aprindām tuvais Žoržs Pebro, kurš vēlējās iegūt kontroli pār Société Générale. Kasācijas instances spriedums ļauj uzzināt, ka Dž. Soross saņēmis slepenu iekšējo informāciju no vismaz trim dažādām personām Société Générale iekšienē, kas ļāva viņam spekulēt uz bankas akciju cenas rēķina, ātri vien nopelnot piecus miljonus toreizējo Francijas franku.

Šāda darbība ir strikti aizliegta un krimināli sodāma ikvienā valstī, kurā pastāv regulētais fondu tirgus. Biržas uzņēmumi regulāri publicē savus darbības rezultātus ik pa trim mēnešiem, kā arī ikgadējos pārskatus un citus datus, kurus uzskata par nepieciešamiem. Ikvienai personai, kas strādā šādās kompānijās, ir aizliegts izpaust jelkādu citu informāciju cilvēkiem no malas, lai nedotu iespēju spekulantiem nelikumīgi pelnīt, jau iepriekš prognozējot, kādā veidā varētu celties vai krist akciju cena. Rietumos šādu iekšējās informācijas noplūdināšanu un izmantošanu spekulēšanā dēvē par insider trading un tas ir smagi sodāms kriminālnoziegums. Latvijas Krimināllikumā tam atbilst 199. pants par komerciālo uzpirkšanu.

Nozīmīga izmeklēšana

Izmeklēšana Francijā ilga vairāk nekā desmit gadu, jo tai bija nozīmīga pretestība – lielākā daļa iesaistīto (tajā skaitā liecinieki) bija bagāti un/vai politiski ietekmīgi cilvēki. Tomēr lieta tika nodota tiesai, un 2002. gadā Dž. Soross tika atzīts par vainīgu komerciālajā korupcijā un sodīts ar mantas konfiskāciju 2,28 miljonu eiro apmērā – sods tika samērots ar nelegāli gūto peļņu. Lietas izskatīšanas gaitā tiesa nopratināja virkni liecinieku, kas gandrīz visi liecināja pret Sorosu un atmaskoja viņu.

Vainīgais nesamierinājās ar sodu un centās to pārsūdzēt vispirms apelācijas, tad – kasācijas instancē. Kasācijas tiesa spriedumu pasludināja 2006. gada 14. jūnijā, vēlreiz apstiprinot, ka Dž. Soross ir vainīgs, «lietojot ļoti slepenu un ļoti precīzu informāciju no [Société Générale] bankas iekšienes». Tika atstāta spēkā arī mantas konfiskācija.

Daļā par vainas motīviem apelācija tika izskatīta vēlreiz, un 2007. gadā notiesātajam izdevās panākt konfiscējamās mantas apmēra samazināšanu līdz 940 507 eiro. Taču Dž. Sorosam neizdevās panākt pašu galveno – attaisnošanu.

Aizdomas par jaunu – netiešu – korupciju

Nevarēdams sagaidīt galīgo spriedumu, notiesātais 2006. gada decembrī iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Dž. Soross sūdzību pamatojis ar vairākiem faktoriem: viņaprāt, starp nozieguma izdarīšanu un soda piespriešanu pagājis pārāk ilgs laiks (tiesa gan, viņš noklusē, ka pats centīgi vilcis garumā procesu); pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņam neesot dota iespēja sarīkot konfrontāciju ar lieciniekiem (it kā aizmirstot, ka tas pēc tam notika tiesas zālē); Dž. Soross nekad neesot parakstījies par konfidencialitātes ievērošanu, saņemot bankas iekšējo informāciju no saviem līdzzinātājiem. Pats galvenais arguments – astoņdesmitajos gados Francijā vēl neesot bijis tik strikts un konkrēts likumdošanas ietvars insider trading apkarošanai kā pašlaik, tāpēc viņu nevarot sodīt. Kasācijas tiesa gan skaidro ko citu – pat ja likumi tolaik bijuši citādi, Dž. Sorosa veiktās darbības ir bijušas kriminālas un aizliegtas jebkurā gadījumā, tāpēc vainīgais ir atzīstams par kriminālnoziedznieku, arī – ja likumdošanas normas pēc tam mainījušās.

Taču, paejot vairāk nekā trim gadiem, ECT joprojām nebija pat pieņēmusi lietu izskatīšanai. Tad Dž. Soross spēra bezprecedenta soli – 2010. gada 7. septembrī viņš paziņoja par 100 miljonu dolāru liela piecu gadu granta piešķiršanu organizācijai Human Rights Watch. Un nepagāja ne nedēļa, kad ECT nolēma beidzot pieņemt izskatīšanai Dž. Sorosa sūdzību par Francijas tiesas spriedumu, vienlaikus vēl nesākot sūdzības izskatīšanu. Šāda sakritība uzreiz raisīja aizdomas, ka Dž. Soross, piešķirot 100 miljonus dolāru cilvēktiesību aizstāvju aprindām, noskaņojis sev par labu arī ECT tiesnešus, kas beidzot nolēmuši pieņemt sūdzību. Tomēr izskatīšanas datums vēl nav zināms. (Kā vizītes laikā Latvijā žurnālistus iepriekš informēja ECT prezidents Žans Pols Kosta, ECT ir pārkrauta ar izskatāmajām lietām, tāpēc ikvienai sūdzībai ir jāgaida rindā vidēji seši gadi.)

Rūpīgi sargāts noslēpums

Lai arī kopš Dž. Sorosa notiesāšanas pagājuši jau vairāki gadi, fakts ir ticis rūpīgi slēpts. Daļēji tas bijis iespējams, pateicoties Francijas justīcijas principiem – lai aizsargātu liecinieku un prāvu dalībnieku personisko dzīvi, pilnie spriedumu teksti netiek publiskoti, pieejamas tikai spriedumu rezolutīvās daļas. Arī Neatkarīgajai pagāja vairāki mēneši, kamēr no avotiem Francijas justīcijā beidzot izdevās iegūt kasācijas sprieduma pilno tekstu, kurš šodien oriģinālā tiek publicēts nra.lv.

Latvijā fakts par Dž. Sorosa notiesāšanu par koruptīva rakstura noziedzīgu nodarījumu ir ticis vēl jo vairāk slēpts, ņemot vērā, ka abās valdību veidojošajās politiskajās apvienībās ir viņa sponsorēti cilvēki, kas bijuši iesaistīti daudzās Sorosa fonda – Latvija un saistīto organizāciju darbībās, pirmām kārtām jau saņemot naudu vai grantus mācībām. Atsevišķas personas darbojušās arī Sorosa Latvijas struktūru vadībā.

Īpaši daudz viņu ir Vienotībā, piemēram, Sarmīte Ēlerte, Andris Buiķis, Rasma Kārkliņa, par kontrabandu savulaik pieķertā Lolita Čigāne, Ainārs Latkovskis, Iluta Lāce, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Artis Pabriks, Uģis Rotbergs un citi. Tomēr arī Zaļo un zemnieku savienības rindās ir vairāki prominenti stipendiāti, piemēram, Tatjana Koķe un Baiba Rivža. Arī ārpus valdošās koalīcijas esošo partiju aktīvistiem ir izdevies saņemt finansējumu no Sorosa struktūrām – šeit jāmin saskaņietis Boriss Cilēvičs, kā arī atsevišķi Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedri.

Šīs un citas personas ir bijušas ieinteresētas, lai atklātībā nenonāktu fakts, ka ietekmīgāko Latvijas politisko spēku personas, tajā skaitā pašreizējos un bijušos Saeimas deputātus un ministrus, ir finansējis par koruptīvu nodarījumu notiesāts starptautisks kriminālnoziedznieks.

Imants Liepiņš

Redakcija.

Par sarunām ar Lembergu Latvijā var atrauties, kaut arī A.L. tāda provinciāla lauku pele vien ir..Par sarunām ar Sorosu, kas ir 80. līmeņa nelietis, ceļ godā. Visiem muižniekiem, pabrikiem, LGTB adeptiem, skapju iiemītniekiem un lakatiņu kontrabandistiem ir gods pildīt šī noziedznieka pavēles un vēlējumus, vesela partija "Vienotība" ir ieziepējusies mūžīgai padevībai šim globālo korporāciju runas vīram. Vai Latvijā tiešām ir viens likums un viena taisnība visiem?

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt