Kāpēc 3 gadu laikā nekas nav noskaidrots? Kur ir satelītattēli? Kas vainīgs ?

Aukstā kara atdzimšana ir noticis fakts, Eiropa pildās ar ieročiem, karstais karš ir pietuvojies Turcijas robežām, ekonomika plok, turpretim pesimisms vairojas… Tinot filmu atpakaļ, varam nonākt pie pagrieziena punkta, kas, bez šaubām, ir Malaizijas “Boinga” notriekšana Ukrainā pirms gandrīz 3 gadiem.

Ko mēs par to zinām, ja neņem vērā propagandu? Godīgi sakot, ne pārāk daudz. Aviodispečere, kas „veda” lidmašīnu , ir pazudusi. ”Zeme-gaiss” sarunu ieraksti ir arestēti un atrodas pie Ukrainas Drošības dienesta (Служба безпеки України).

Vraks atrodas Holandē, ap to bezspēcīgā meditācijā rosās “eksperti”, kas producē atskaites uz 2 lapām, viena no kurām ir noklāta ar melna flomastera strīpojumiem, bet otra satur profāniskus murgus à la „Boinga apšuvumu caursita ar augstu kinētisko enerģiju apveltītas daļiņas...”

Valentīns Opuncāns, īpaši InfoTOP.lv

Ukrainas valsts, protams, pēc likuma atbild par avioincidentiem virs savas teritorijas: valsts nebija slēgusi savu gaisa telpu, neskatoties uz aktīvo karadarbību tās austrumos. Ukraiņiem ir savas versijas, bet arī tās neizskaidro, kāpēc separātistiem būtu jāuzbrūk mērķiem 10 km augstumā, ja viņus apdraudošie lidaparāti pārvietojas 300 m – 5 km augstumā, kur tos lieliski apkaro pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas (PAS).

Mēģinot runāt par šo tēmu ar vietējiem ekspertiem un militārpersonām, sadūros ar klaju izvairīšanos no tēmas, pilnīgu noraidījumu un kategorisku nevēlēšanos sniegt pat anonīmas intervijas. Tāpēc arī interviju ar bijušo padomju armijas virsnieku, tagad Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu sarunāju, neprecizējot tēmu..

Valentīns Opuncāns: Jūs esat dienējis flotē, īsti nezinu…

Jānis Ādamsons: Jā, flotē. Uz robežsardzes patruļkuģa.

– Jebkurā gadījumā jums kā speciālistam ir saprotams, kā darbojas pretgaisa aizsardzības sistēmas uz kuģiem un sauszemes??

– Jā, pareizāk sakot, zināju kādreiz.

– Domāju, ka nekas radikāli nav mainījies kopš tiem laikiem... Piemēram, ja jums būtu konflikts ar krasta apsardzes aviāciju, ar Japānas krasta apsardzi vai Savienotajām Valstīm, vai Jūsu kuģa radiolokācijas iekārtu (RLS) rādījumi būtu respektējami un neapgāžami pierādījumi starptautisku strīdu gadījumā?

– Protams, ja tas tiek fiksēts un dokumentēts, tad nekādas šaubas tas neizsauc. Man ir bijuši tāda veida konflikti. Ieradās inspekcija no Maskavas, kura pārbaudīja manu darbību un nonāca pie secinājuma, ka es neko neesmu pārkāpis.

– Tātad visas RLS Kuriļos, Japānā un Kamčatkā rādītu to pašu?

– Jā, katrai stacijai ir pieļaujamā kļūda. Domāju, ka šobrīd šī kļūda ir daudz mazāka nekā tajos laikos, kad es dienēju. Un visi šie rādījumi ir pierādījumi.

– Īpaši, ja šie RLS rādījumi nāk no dažādām valstīm! Tagad es gribētu beidzot atklāt, kāpēc es jums jautāju visas šīs garlaicīgās lietas. Parunāsim par tādu visnotaļ strīdīgu jautājumu kā Doņeckas “Boing” gadījums! Jautājums ir šāds: vai Jūs uzskatāt, ka gadu desmitiem netrenēta ukraiņu “Buk” apkalpe var ar vienu raķeti notriekt 10 km augstumā lidojošu “Boingu”??

– Man bija iespēja parunāt par šo tēmu ar nozares speciālistiem, ar pulku komandieriem, kuru sastāvā ietilpa arī “Buk” raķetes – tikai citu modifikāciju, protams. Visi uzskata, ka šeit lietota raķete gaiss-gaiss, nevis zeme-gaiss... Pat amerikāņu specdienesti atsacījās akceptēt oficiālo versiju. Turklāt dzīvojam satelītu laikmetā, Doņecka nav nekāds izņēmums, tur visam būtu jābūt skaidri redzamam. Tātad vēl būtiskāks jautājums ir – kur ir satelītattēli?

– Labs jautājums, ja ņem vērā, ka ASV satelīts “KEY HOLE” , kas specializējies raķešu startu fiksēšanā, bija tiešas redzamības zonā. Tiesa gan, atbilstoši starptautiskajām normām šīs informācijas publiskošana ir attiecīgās valsts brīva izvēle nevis pienākums. Amerikāņi tātad ir izvēlējušies klusēt. Jautājums – kāpēc?

– Tieši tā, ja kādam rokās ir neapgāžami pierādījumi vienas vai otras puses vainai, tad tiem jau sen vajadzēja būt publicētiem.

– Vienīgie pierādījumi līdz šim tika prezentēti tikai Krievijas Aizsardzības ministrijas brīfingā; tur teikts, ka Ukrainas teritorijā telpā incidenta laikā esot fiksētas 2 lidmašīnas. Kā mēs iepriekš konstatējām, RLS pierādījumi ir tehniski neapgāžami. Tos arī neviens nemēģināja atspēkot – izvēlējās vienkārši ignorēt.

– Ir ļoti grūti atspēkot, ja nav tehnisku pierādījumu... Joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Runājot ar speciālistiem, sevi šajā jomā par pārāk lielu speciālistu neuzskatu, bet nācās dzirdēt, ka jaudīgās zeme- gaiss raķetes trāpījuma gadījumā “Boings” būtu sadalījies sīkos gabalos jau gaisā – nevis ar relatīvi nelieliem bojājumiem nonācis līdz zemei. Lādiņu jauda dažādām raķetēm ir ļoti dažāda..

– Esmu dienējis pie līdzīgām sistēmām, gan pirms ilga laika, tā kā arī man ir savs skats, tā teikt, no iekšpuses. Kāpēc, jūsuprāt, šī izmeklēšana ir tik ilga? Vai tā ir izmeklēšana vai novilcināšana?

– Tā ir novilcināšana ar mērķi slēpt lietas patiesos apstākļus.

– Tad jāmeklē ieinteresētās puses. Vai Putinam pēc Krimas aneksijas būtu bijis vajadzīgs šāds teroristisks noziegums?

– Arī šeit man ir savs viedoklis. Pēc Krimas aneksijas nesekoja nekāda vētrainā Rietumu reakcija, situācija saasinājās, bet sankcijas tika ieviestas tieši pēc “Boeing” notriekšanas. Un jau nākošā dienā tika apvainota Krievija, kaut gan pat šodien pierādījumu bāze nav pietiekama.

– Tātad vainīgais tiek nozīmēts vēl pirms izmeklēšanas, nemaz nerunājot par tiesu?

– Es nedomāju, ka tur jebkas nonāks līdz tiesai. Tajā pašā Holandē noskaņojumi šobrīd mainās. Cilvēki sāk nojaust, kas notiek. Esmu lasījis ekspertu viedokļus no Kanādas un ASV, tur arī nekā pilnīgi viennozīmīga nav.

– Jautājums Jums kā politiķim – cik saprātīgi bija, ņemot vērā augšminēto informāciju, pievienoties sankcijām, pirms tika iegūta izsmeļoša un galīga informācija?

– Sankcijām nav tieša sakara ar “Boinga” notriekšanu. Nesen Eiroparlamentā ar ziņojumiem uzstājās ekonomisti, kuri konstatējuši, ka sankciju rezultātā par 20-30% ir sarukusi ES un Krievijas tirdzniecība. Tajā pašā laikā ASV un Krievijas tirdzniecība ir palielinājusies, ja pareizi atceros, par 25%. Ukraina vispār šeit ir otrā plāna spēlētājs, tā ir vajadzīga tikai tāpēc, lai mēģinātu uz ceļiem nolikt Krieviju. Te ir atbilde, kam tas bija vajadzīgs.

– Vai Latvijā kāds ir politiski atbildīgs par, piemēram, piensaimnieku situāciju šobrīd? Tā bija paredzama, pirms sākām sankciju karu. Par celtnieku situāciju. Par tiem, kuri reālās ekonomikas sarukuma dēļ bija un ir spiesti aizbraukt?

– Sāksim ar to, ka Latvijā neviens politiķis nekad un ne par ko nav atbildējis. Pārslēdzoties uz citu tēmu –politiķi bļaustās par bēgļiem, lūk, nevajagot ņemt… Bet vai jel kurš no viņiem tika protestējis pret karu uzsākšanu Tuvajos Austrumos?

– Tas gan, viena kareivīga sieviņa pieteica karu Irākai tiešajā ēterā.

– To viņa izdarīja, pirms vēl par to bija lēmis ASV Kongress. Bet kopumā, runājot gan par Latvijas, gan arī par Eiropas politisko eliti, ir jāsaka, ka viņi ir aizmirsuši, kas viņus ir ielicis amatos un ko nozīmē strādāt tās sabiedrības interesēs, ko viņi pārstāv. Reāli šobrīd Latvijas elite neslēpti darbojas citu valstu interesēs.

Ar ko ir beigušies skandāli, kad ASV specdienesti noklausījās Eiropas līderu telefonsarunas? Kāds ir atbildējis? Par mums runājot – kamēr sabiedrība nespēs pieprasīt atbildību no pašas ievēlētajiem līderiem, tie arī nestrādās.

– Šķiet, pavisam drīz mēs šos jautājumus vairs apspriest nevarēsim – 21. aprīlī nāk „grozījumi”. Vai Eiropā tas “izies cauri?

– Nedomāju. Mēs sniegsim prasību Satversmes tiesā šīs normas atcelt, arī ES līmenī pacīnīsimies.

– Eiropa gan arī sen nav nekāds etalons. Piemēram, specdienestu nepārprotami inspirētie terora akti pieradina Eiropas patērētāju pie domas par “skrūvju piegriešanu”. Vai tad ne tā?

– Gan, gan…  Runājot par terora aktiem , es nepiekritu domai, ka tos inspirējuši attiecīgo valstu specdienesti. Mana pieeja ir mazliet citāda. Specdienesti ir demonstrējuši pilnīgu koordinācijas un informācijas apmaiņas trūkumu, tas gan. ES pastāv desmitiem gadu, bet sakarīgas vienošanās par informācijas apmaiņu nav. Interesanti, ka ES specdienesti informācijas apmaiņu realizē caur ASV, tie savukārt izvērtē , kāda informācija kurai valstij ir vajadzīga un kāda ne... Nu, un tie rezultāti tāpēc ir tādi, kādi tie ir. Ir fakti, ka attiecīgās valsts dienesti ir brīdinājuši kaimiņvalsti, bet brīdinājums tā arī nav sasniedzis adresātu.

– Par teroru. Mēs esam armijā dienējuši cilvēki un visnotaļ dīvaini izskatās situācija, kur teroristi ar šahīdu jostām netiek ielaisti stadionā un aiz aizvainojuma uzspridzinās pie ieejas, savukārt citi ar automātiem 20 minūtes apšauda pūli, nogalinot labi ja 10% no iespējamā. Vai tas nav vismaz aizdomīgi?

– Terora akti bija organizēti un plānoti augstā līmenī, izpildījuma kvalitāte ir cita lieta. Jautājums ir par Eiropas robežām: pārtraucot iekšējo robežkontroli, vajadzēja pastiprināt ārējo, bet tas kas netika izdarīts. Radikālie islāmisti var pārvietoties un, kā pieradīja nesenie notikumi, arī netraucēti pārvietojas Eiropas teritorijā. Viņi izceļo uz trešajām valstīm, atgriežas un neviens ar viņiem nenodarbojas. Tā ir ābece, ar ko būtu jāsāk. Eiropa ir kusla un nespējīga. Un bez spēcīgiem līderiem.

Kāpēc, piemēram, Krievijas prezidents izsauc tik asu reakciju Eiropas politiķu vidū? Viņš ir izteikts līderis. Viņš konsekventi aizstāv Krievijas nacionālās intereses un no šī viedokļa viņa priekšā var tikai nocelt cepuri.

– Latviešiem par šādu līderi atliek tikai sapņot.

– Par līderiem Eiropā varam runāt Ungārijas un Grieķijas gadījumā, kopumā Eiropas bezzobainā attieksme ir novedusi pie nacionālo labējo spēku konsolidēšanās. Bet es domāju, ka šajā situācijā tas ir labi.

Bēdīgi ir tas, ka sankciju karam ir vēl viens maz zināms aspekts. Ir izbeigta antiteroristisma struktūru informācijas apmaiņa starp NATO un Krieviju. Patīk tas kādam vai ne, bet Krievijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajās operācijās un daudz informācijas.

Runājot par Latvijas robežām – līdz pat pagājušajam gadam mēs bijām valsts, kas nelegālos emigrantus praktiski neinteresēja, bija kādi 10-15 cilvēki gadā. Tagad situācija ir mainījusies, un Latvijas robežu ar Krieviju katru gadu šķērso simtiem cilvēku. 20 gadu laikā nekas jēdzīgs nav darīts, lai kontrolētu šo robežu. Žoga celšana, kas tiek veikta tagad, ir nokavēts pasākums, to vajadzēja darīt jau sen. Ne jau visā garumā, bet bīstamajos posmos ir jāuzstāda arī sensori un kameras, lai mēs nesargātu to ar suņiem kā pirms 100 gadiem.

–  Tāds ekskurss no terora līdz migrācijai. Paldies par jūsu laiku.

P.S. Laiks liek vietā un kārto visus noslēpumainos notikumus. Sadama Huseina ķīmiskie ieroči atrasti netika, bet Dvīņu torņi ir sabrukuši, Pantagonā ietriekusies lidmašīna, izsvilinot mauriņu un izsitot dažus stiklus ēkā. Lībijā tika ievesta demokrātija, bet izvests zelts. Sīrijā vis tik gludi neklājas, toties Ziemeļkorejas līderis tiek braši drakonizēts savas vienīgās atombumbas dēļ. Kijevas lumpeņi ar amfetamīna pilniem vaigiem devās revolūcijā, bet šobrīd grivna ir saglabājusi tikai 25% no savas vērtības un valsts rūpniecības uzņēmumi bankrotē vai maina saimniekus. Sankcijas ir paplucinājušas Eiropu, to liec pie zemes arī migrantu krīze, kas manāmi tiek vadīta no ārpuses. Arī Malaizijas “Boings” un 300 nevainīgo upuru lēnām ieņem vietu šajā skumjajā puzlē…


Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt