Protams, tūlīt skanēs "demokrātu" raudas par to, ka, lūk, Ataturka mantojums aiziet kaķim zem astes un citi līdzīgi murgi.

Fakti ir vienkārši- cerības uz iestāšanos ES ir sabrukušas, turklāt ne tuvu ne visa Turcija par šo ieceri bija sajūsmā.Bet ir jādzīvo tālāk un tas nav vienkārši. Valsts ir pilna ar radikāļiem, dzīves līmenis krītas, jo kurorti ir tukši terora draudu dēļ. Cietis pat eksports un imports. Gluži vienkārši- risināmo jautājumu ir pārāk daudz, lai varētu atļauties neproduktīvas un garas riņķa dejas kaut vai imama Fethullas Gilema piekritēju novākšanā no varas svirām. Ja Erdogans atļausies vilcināšanos vai mīkstmiesību, kas nozīmē rēķināšanos ar ASV vai ES viedokli, tad bez kādas oranžās revolūcijas viņš dabūs konfrontēties ar ISIS savā teritorijā..Visa iepriekšējā prakse ir pierādījusi- Tuvo Austrumu tautām ir vajadzīga stingra autoritāra pārvalde, ja tās negrib ieslīgt anarhijā un haosā.Turcijas sabrukums pilnīgi nav Latvijas interesēs, jo novājinātu Krieviju un vēl vairāk atslābinātu robežas... Varbūt drīz Erdogans kļūs par otro Asadu, kurš būs spiests lūgt Krievijas un Irānas palīdzību valsts stabilizēšanā?

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Web Analytics